Lingvistiskā identitāte jeb kā valoda nosaka, kas mēs esam

Viedokļa raksta autors vēlējās palikt anonīms.

Nav noslēpums, ka mēs dzīvojam multikulturālā sabiedrībā. Tas nozīmē, ka cilvēkiem mums apkārt var būt dažādas etniskās izcelsmes; mūsu draugi, radi, paziņas un kaimiņi nāk no dažādām kultūrām, kopienām un ar dažādu ģimenes vēsturi.

Visbiežāk Latvijas kontekstā tiek runāts par “latviešiem”, “krieviem” un “citiem”.

Latvijā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā no 1 907 675 iedzīvotājiem 62.5 % ir latvieši un pārējie 37,5 % ir citu tautību pārstāvji (24,7% krievi, 3,1% baltkrievi, 2,3% ukraiņi u.c.) [1] . Tomēr ikdienas valodā visbiežāk šīs vairākas tautības tiek apvienotas un nosauktas vienā vārdā - “krievi”. Kādēļ?

Iespējams, tikai tā iemesla pēc, ka savā starpā šo tautību pārstāvji saziņai visbiežāk izmanto tieši krievu valodu. Bet vai tas padara viņus visus par krieviem? Jeb krieviski runājošiem? Krieviski runājošiem ukraiņiem, krieviski runājošiem baltkrieviem, krieviski runājošiem latviešiem.. Ja pēdējais variants izklausās absurdi, ko teiksiet par “krievu latvieti”?

Runa nav par latviešu izcelsmes cilvēku, kurš dzīvo Krievijā. Iespējams, daudzi nezina, ka krievu valodā pastāv atšķirība starp “латыш” (latiš) un “латвиец” (latvijec), kur pirmais ir latvietis pēc etniskās izcelsmes, un otrais - cilvēks, kurš dzīvo Latvijā jeb Latvijas iedzīvotājs. Kaut gan ikdienā reti kurš krieviski runājošs cilvēks aizdomājas par to, kuru no abiem apzīmējumiem lieto, runājot par sevi, tomēr vairākums izmanto vārdu latvietis - латвиец - kā Latvijas iedzīvotājs. Sanāk, ka valodas līmenī neapzināti Latvijas iedzīvotāji, kuri, varbūt, ir dzimuši Latvijā (un viņu vecāki, un, iespējams, arī vecvecāki arī ir piedzimuši Latvijā), tomēr tiek nošķirti no etniskiem latviešiem. Protams, oficiālajā līmenī šie abi apzīmējumi netiek kaut kādā veidā piešķirti vai apstiprināti, un katrs cilvēks apzināti vai neapzināti pats var izvēlēties, kā sevi identificēt, līdzīgi, ka var ierakstīt vai neierakstīt savu tautību pasē*. Šādā veidā valodas uzbūve var ietekmēt to, kā cilvēks sevi identificē savā dzimtenē.

Liekas interesanti, ka, atkarībā no savas piederības izjūtas, cilvēks var sevi nosaukt par latvieti (латыш) kā tautieti, vai par latvieti (латвиец) kā Latvijas iedzīvotāju valodas specifikas dēļ.

Un ja latviešu valodā pastāvētu šāda atšķirība, kā sevi nosauktu Tu?

*Runa ir par to, ka cilvēks var pats lemt par savas tautības ierakstu pasē (pierādot radniecību ar tiešo augšupējo radinieku tautību 2 paaudžu robežās). Vairāk par tautības ierakstu var uzzināt šeit.

 

Rakstā atspoguļoti autoru uzskati un tie nepauž biedrības "Latvijas Jaunatnes padome" oficiālo nostāju.

Atbalstītāji

Aktuāli